Neuzmanīgi vadītāji ir gan Rīgā, gan arī Berlīnē, gan citviet. Tomēr, var novērot saistību tajā, kā dažādas tautības rūpējas par automašīnu un tās vada, un to, ko katrai nācijai nozīmē braukšanas kultūra.

“Gan ceļu kultūra, gan arī automašīnu stāvoklis ir vairāku likumsakarību kopums - jo sliktāka būs valsts ceļu infrastruktūra, zemāki spēkratu drošības standarti un maigāki ceļu satiksmes noteikumi, jo braucēji būs agresīvāki uz ceļiem un mazāk rūpēsies par saviem auto,” papildina Anatolijs Vasiļjevs, “Kurbada” autovadītāju kvalitātes vadītājs ar 22 gadu pieredzi Eiropas ceļos.

Pēc Vasiļjeva novērojumiem vismazāk par “samīcītiem” bamperiem uztraucas itāļi. Proti, šai nācijai gluži pašsaprotami ir tas, ka, novietojot auto stāvvietā, priekšējais un aizmugurējais auto tiek pastumdīts, lai iegūtu kāroto vietu. Tāpēc pat jaunām automašīnām bamperi ir sliktā stāvoklī. Turklāt itāļi ir visai karstasinīgi mīlnieki, kuri bieži vien mīlestības izpausmēm vietas izvēlē nesmādē arī automašīnas.

Lai arī franči tiek uzskatīti par romantikas pamatlicējiem, tomēr pētījumi liecina, ka savās automašīnās viņi pavada laiku krietni citādāk! Lielāko daļu laika aizņem ēšana un dzeršana, bet pēc tam radīto nekārtību un notraipīto salonu satīrīšana, tādēļ var gadīties, ka no francūža iegādāta auto salons būs krietni nolietots.

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas datiem Zviedrija ir drošāko ceļu topa otrajā vietā uzreiz aiz Mikronēzijas. Tas tiek saistīts ar stingrajiem aizliegumiem braukt alkohola reibumā un augstajiem transportlīdzekļu drošības standartiem. Smirnovs atzīst, ka klienti arī BMW autosalonā labprāt izvēlas zviedru mazlietotos auto, jo viņu pedantiskums un lielās rūpes par savu transportlīdzekli atspoguļojas arī automašīnas kvalitātē, līdz ar to tās, kas nākušas no Zviedrijas, ir labi uzturētas, drošas lietošanā un spēs ilgi kalpot.

Protams, vācieši gan pedantiskuma, gan arī ceļu kultūras ziņā ierindojas topa augšgalā līdz ar zviedriem. Automašīnas vienmēr tiek uzturētas tehniskā kārtībā, salons būs perfekti tīrs, bet uz ceļiem demonstrē pieklājības un pacietības paraugstundas. Taču, arī vācieti uz ceļa var nokaitināt - ja neievērosi nerakstītos ceļu satiksmes noteikumus un, piemēram, apstāsies ceļa malā vietā, kur ir norādīts maksimāli atļautais braukšanas ātrums.

Tāpat eksperts ir novērojis, ka vēl piesardzīgāki par zviedriem un vāciešiem uz ceļiem ir bulgāri. Lai saudzētu savus rumakus, tādējādi taupot gan degvielu, gan arī izdevumus par liekiem remontiem, bulgāri pārvietojas visai lēnu un pārdomāti - bez liekām virāžām.

Savukārt satiksmes noslogotības pētījumi konstanti uzrāda pārsteidzošu faktu par Belģijas divām lielākajām pilsētām Briseli un Antverpeni. Izrādās, salīdzinot ar Eiropas un Ziemeļamerikas pilsētām, tās ir visnoslogotākās pilsētas satiksmes ziņā. Kaut arī ir aprēķināts, ka Briselē autovadītāji automašīnā pavada aptuveni 83 stundas gada laikā, pēc Vasiļjeva novērojumiem, tomēr par saviem auto viņi rūpējoties visai pavirši.

“Lai izvēlētos, no kuras valsts ievesto automašīnu izvēlēties, pircējam ir jāsaprot, kas viņam ir svarīgāks, piemēram - glīts un labi kopts salons kā vāciešiem, laikā veiktas tehniskās apkopes kā zviedriem, ar mazāku nobraukumu kā bulgāriem, bet varbūt automašīnas rūdījums izcilā stāvvietā novietošanās tehnikā kā francūžiem,” piebilst Smirnovs.